Īsā atbilde
Rentabilitāte rāda, cik peļņas paliek no katra apgrozījuma eiro. Formula ir vienkārša: peļņa, dalīta ar neto apgrozījumu, reizināta ar 100. Grūtāk ir izvēlēties, kuru peļņu likt skaitītājā, jo gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir vairākas peļņas rindas, un katra atbild uz citu jautājumu. Šajā rakstā rēķinām trīs maržas, jo tikai tā var saprast, kur peļņa zūd.
- Bruto marža rāda, cik paliek pēc tiešajām izmaksām par preci vai pakalpojumu.
- Darbības marža rāda, cik paliek pēc pārdošanas un administrācijas izmaksām.
- Tīrā marža rāda, cik paliek pēc procentiem un nodokļiem, kas redzami pārskata beigu rindās.
Kur šos skaitļus atrast
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 3. pielikums nosaka peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu, kas sakārtota pēc izdevumu funkcijas. Tajā, citu starpā, ir neto apgrozījums; pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas; bruto peļņa vai zaudējumi; pārdošanas izmaksas; administrācijas izmaksas; pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi un izmaksas; procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas; peļņa vai zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa; uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu un pārskata gada peļņa vai zaudējumi.
Divi precizējumi. Pirmkārt, ja uzņēmums aprēķinu sagatavo pēc izdevumu veida (likuma 2. pielikums), rindas “bruto peļņa” tajā nav, un bruto maržu jārēķina no vadības uzskaites. Otrkārt, likuma shēmā nav rindas “darbības peļņa”. Šajā rakstā darbības peļņu rēķinām paši: bruto peļņa, no kuras atņemtas pārdošanas un administrācijas izmaksas un kurai pieskaitīti vai atņemti pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi un izmaksas. Ja salīdzināt ar citu avotu, vispirms pārbaudiet, kā tur definēta darbības peļņa.
Kā aprēķināt trīs maržas
Visas trīs rēķina vienādi: marža (%) = attiecīgā peļņa ÷ neto apgrozījums × 100. Mainās tikai skaitītājs.
Izdomāts piemērs: uzņēmums ar EUR 1 000 000 neto apgrozījumu gadā. Skaitļi ir ilustrācija, nevis reāls uzņēmums; pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi un izmaksas piemērā ir nulle.
| Rinda | EUR | Marža |
|---|---|---|
| Neto apgrozījums | 1 000 000 | 100 % |
| Pārdotās produkcijas pašizmaksa vai preču iegādes izmaksas | 600 000 | |
| Bruto peļņa | 400 000 | 40 % |
| Pārdošanas un administrācijas izmaksas (algas, noma, mārketings) | 320 000 | |
| Darbības peļņa | 80 000 | 8 % |
| Procenti un nodokļi (piemērā) | 20 000 | |
| Peļņa pēc nodokļiem | 60 000 | 6 % |
Ar 40 % bruto maržu uzņēmumam paliek 6 centi no katra apgrozījuma eiro. Tāpēc vien bruto marža nav atbilde uz jautājumu, vai uzņēmums nopelnīja. Savukārt tīrā peļņa neparāda, kurā rindā rezultāts radies vai zudis. B. Garanča rakstā “Rentabilitātes analīze” (Sociālo zinātņu žurnāls, Nr. 1(4)) pamatdarbības peļņas attiecību pret neto apgrozījumu sauc par pamatdarbības rentabilitāti. Mūsu darbības marža ir tuvs jēdziens, bet ne vienmēr tāds pats, jo darbības peļņu šajā rakstā rēķinām pēc iepriekš minētās formulas.
Ir arī pašu kapitāla atdeve: peļņa, dalīta ar pašu kapitālu. Tai vajag bilances datus, un to atstājam citam rakstam.
Kā lasīt kritumu
Salīdziniet trīs maržas ar iepriekšējo periodu un skatieties, kura mainījusies. Tālāk ir pirmais jautājums katrā situācijā. Tie ir secinājumi no maržu uzbūves, nevis garantija, tāpēc katrs jāpārbauda ar savu uzņēmuma uzskaiti.
| Kas noticis | Ko tas parasti nozīmē | Ar ko sākt |
|---|---|---|
| Bruto marža krīt | Pašizmaksa aug ātrāk par cenu vai pārdotais sastāvs mainījies | Cenas, atlaides, iepirkuma cenas, pasūtījumu struktūra |
| Bruto marža nemainās, darbības marža krīt | Pārdošanas un administrācijas izmaksas aug ātrāk par apgrozījumu | Lielākās izmaksu rindas pa mēnešiem, jaunas algas, noma |
| Darbības marža nemainās, tīrā marža krīt | Problēma ir procentos, nodokļos vai vienreizējos posteņos | Aizdevumu izmaksas, vienreizēji ieņēmumi vai izmaksas |
| Visas trīs krīt reizē | Parasti krīt cena vai pieaug apjoms ar zemāku maržu | Lielākie klienti, pēdējās cenu izmaiņas |
Visas trīs maržas var kristies reizē, un tad vienas atbildes nav. Pieņemsim, ka bruto marža kritusi no 40 % uz 37 %, darbības marža no 8 % uz 7 %, tīrā no 6 % uz 5 %. Tā ir tā pati situācija, ko rāda otrā gada piemērs. Tā kā bruto marža jau ir zemāka, pārējās rindas sākas no jau zemāka līmeņa. Tāpēc sāciet ar bruto maržu: salīdziniet lielākos klientus, pēdējās cenu izmaiņas un atlaides. Ja bruto marža nav mainījusies, bet darbības marža ir kritusi, skatieties uz pārdošanas un administrācijas izmaksām. Šī secība, no augšas uz leju, ietaupa laiku, jo katra nākamā rinda balstās uz iepriekšējo. Rēķiniet katru reizi pēc vienas un tās pašas formulas, citādi salīdzinājums zaudē jēgu.
Piemērs: tā pati dinamika divos gados
Paņemsim to pašu izdomāto uzņēmumu nākamajā gadā. Apgrozījums pieaudzis par 10 %, un no malas šķiet, ka veicas labi. Skaitļi ir ilustrācija, nevis reāls uzņēmums.
| Rinda | 1. gads, EUR | 1. gada marža | 2. gads, EUR | 2. gada marža |
|---|---|---|---|---|
| Neto apgrozījums | 1 000 000 | 100 % | 1 100 000 | 100 % |
| Pašizmaksa | 600 000 | 693 000 | ||
| Bruto peļņa | 400 000 | 40 % | 407 000 | 37 % |
| Pārdošanas un administrācijas izmaksas | 320 000 | 330 000 | ||
| Darbības peļņa | 80 000 | 8 % | 77 000 | 7 % |
| Procenti un nodokļi (piemērā) | 20 000 | 22 000 | ||
| Peļņa pēc nodokļiem | 60 000 | 6 % | 55 000 | 5 % |
Apgrozījums auga par 100 000 EUR, bet bruto peļņa tikai par 7 000 EUR. Bruto marža nokritusi no 40 % uz 37 %, tātad problēma ir pašizmaksā vai cenās. Pārdošanas un administrācijas izmaksas pieaugušas par 10 000 EUR jeb ap 3 %, lēnāk nekā apgrozījums (10 %), tāpēc tās šeit nav galvenais cēlonis. To neredz, ja skatās tikai uz tīro peļņu, kas kritusi par 5 000 EUR bez paskaidrojuma. Pirmais jautājums nav “kur ietaupīt”, bet “kāpēc 100 000 EUR papildu apgrozījuma atnesa tikai 7 000 EUR bruto peļņas”.
Piemērs: bruto marža pa klientiem
Kopējā bruto marža slēpj atšķirības starp klientiem. Pirmā gada izdomātajā uzņēmumā ir divi klienti.
| Klients | Apgrozījums, EUR | Pašizmaksa, EUR | Bruto peļņa, EUR | Bruto marža |
|---|---|---|---|---|
| A | 400 000 | 280 000 | 120 000 | 30 % |
| B | 600 000 | 320 000 | 280 000 | 46,7 % |
| Kopā | 1 000 000 | 600 000 | 400 000 | 40 % |
Kopā ir 40 %, bet klients A dod 30 %, klients B 46,7 %. Ja nākamajā gadā apgrozījums aug galvenokārt ar klientu A, kopējā marža kritīs, lai gan pie klienta B nekas nav pasliktinājies. Tas ir viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc bruto marža krīt, kamēr apgrozījums aug. Šādam aprēķinam vajag pašizmaksu pa klientiem. Ja uzskaite to nedod, tas ir pirmais, ko vērts sakārtot.
Ko darīt, ja rentabilitāte krīt
Secība ir svarīgāka par steigu. Nesāciet ar “jāsamazina izmaksas”; vispirms atrodiet, kura marža kritusi.
- Salīdziniet trīs maržas ar iepriekšējo periodu. Tabula augstāk parāda, kur meklēt.
- Sadaliet pa klientiem un pakalpojumiem. Bieži viens liels klients vai viens pakalpojums velk maržu uz leju. To redz tikai tad, ja maržu rēķina atsevišķi katram.
- Paskatieties uz laiku. Kavēts pasūtījums aizkavē ieņēmumus, kavēts maksājums aizkavē naudu. Debitoru parādi un kavētie pasūtījumi nav maržas, bet tie izskaidro, kāpēc nauda nav tur, kur peļņa.
- Izvēlieties vienu sviru uz mēnesi. Cenas korekcija, atlaižu kontrole vai vienas izmaksu rindas pārskatīšana. Mainot visu uzreiz, nesaprotat, kas nostrādāja.
- Nosakiet, kas atbild par skaitli. Katrai maržai jābūt cilvēkam, kurš zina, kāpēc tā mainījusies, un kurš var pateikt, ko mainīs.
- Ieviesiet vienu lapu reizi mēnesī. Ja dati ir pieejami, kritumu pamana nākamajā mēnesī, nevis gada beigās; ja nav, sāciet ar ceturkšņa lapu.
Ja šos soļus gribat iziet kopā ar kādu, pieteiciet sarunu.
Aprēķiniet savas trīs maržas piecās minūtēs
Excel darblapa latviešu valodā. Ievadiet divu periodu skaitļus, un tā parāda, kura marža kritusi un ar ko sākt.
- bruto, darbības un tīrā marža vienuviet
- sadalījums pa klientiem
- trīs izdomāti piemēri ar pirmo soli
Biežākās kļūdas
- Salīdzina ar citu uzņēmumu, nevis ar sevi. Nozares atšķiras, tāpēc sākumā salīdziniet ar paša iepriekšējiem periodiem.
- Rēķina tikai tīro peļņu. Tā parāda rezultātu, bet ne to, kurā rindā tas radies.
- Jauc darbības peļņu ar bruto peļņu. Tās ir dažādas rindas, un starp tām ir visas pārdošanas un administrācijas izmaksas.
- Rēķina reizi gadā. Gada skaitlis atnāk par vēlu, lai kaut ko labotu.
- Cenu maina bez maržas aprēķina. Atlaide, kas pieņemama pārdevējam, var pilnībā apēst bruto maržu.
Ko sagatavot pirms rēķināšanas
Pirms sākat, savāciet trīs lietas. Pirmkārt, pēdējo divu līdz trīs gadu peļņas vai zaudējumu aprēķinu un, ja iespējams, mēnešu sadalījumu. Otrkārt, pašizmaksu pa klientiem vai pakalpojumiem, ja uzskaite to dod. Treškārt, vienu cilvēku, kurš var paskaidrot, kas katrā periodā mainījās: cenas, apjoms, jauni darbinieki, vienreizēji posteņi. Ja kaut kas no tā nav pieejams, tas pats par sevi ir atradums: uzņēmumam nav skaitļa, uz kuru balstīt lēmumus par cenām un izmaksām.
Kad ar maržām nepietiek
Marža parāda, cik peļņas paliek, bet ne to, kāpēc. Ja redzat, ka darbības marža krīt, bet nevarat pateikt, kuri procesi, cilvēki vai klienti to izraisa, nākamais solis nav jauns aprēķins, bet uzņēmuma darba apskate. To dara divu nedēļu diagnostika (operāciju audits): tā parāda, kur uzņēmumā darbs apstājas un kur zūd nauda. Ja vēlaties redzēt, kā tas notiek diena pa dienai, sāciet ar rakstu par divu nedēļu diagnostiku. Ja nezināt, vai jūsu uzņēmums ir pie šīs robežas, sāciet ar piecām pazīmēm, kas liecina, ka uzņēmumam vajadzīgs operāciju audits.
Biežākie jautājumi
Kāda ir atšķirība starp rentabilitāti un peļņu? Peļņa ir summa eiro. Rentabilitāte ir tā pati peļņa, salīdzināta ar apgrozījumu, tāpēc to var salīdzināt starp periodiem un uzņēmumiem.
Kāda rentabilitāte ir laba? Vispārēja skaitļa nav. Tā atšķiras pa nozarēm, tāpēc sākumā salīdziniet uzņēmumu ar tā paša iepriekšējiem periodiem, nevis ar kādu vienu ciparu. Nozares salīdzinājumam izmantojiet tikai tādu avotu, kas rēķina to pašu maržu.
Vai pietiek ar peļņu, ko rāda grāmatvedis? Tā ir tīrā peļņa. Tā parāda rezultātu, bet ne to, kurā rindā tas radies vai zudis. Tāpēc rēķina trīs maržas.
Cik bieži rēķināt? Reizi mēnesī, ja dati ir pieejami, un vienmēr, kad mainās cenas vai lielākais klients.
Kur pārskatā ir bruto peļņa? Peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc izdevumu funkcijas tā ir atsevišķa rinda pēc pārdotās produkcijas pašizmaksas. Ja uzņēmums aprēķinu sagatavo pēc izdevumu veida, šādas rindas nav.
Vai jārēķina arī pašu kapitāla atdeve? Tai vajag bilances datus. Tā ir noderīga investoriem un aizdevējiem, bet nepasaka, kurā rindā peļņa zūd, tāpēc šajā rakstā to neskatām.
Redzat, ka marža krīt, bet nevarat pateikt, kur zūd nauda?
Pārrunāsim jūsu skaitļus kopā. Atnesiet pēdējo divu periodu peļņas vai zaudējumu aprēķinu, un mēs paskatīsimies, kura marža mainījusies un ar ko sākt.
Vai vispirms izlasiet, kā notiek divu nedēļu diagnostika.
Latviešu
English
